1. marts
Pēc plkst.4 no rīta, pēc aptuveni 38 stundu ceļojuma un pusgulētas nakts lidmašīnā, beidzot nokļuvām viesnīcā Miko. Tiek nokārtotas viesnīcas formalitātes un ap plkst.5 var jau līst gultā. Vēl tikai jānoklausās rīta lūgšana un sapnis var sākties. Par nožēlošanu šai patīkamai nodarbībai atliek mazāk par 4 stundām.
Plkst 9:00 ierodamies brokastīs. Visi entuziasma pilni, tikai pa brīdim kāds mēģina aizmigt. Viesnīca normāla. Brokastīs maigie rīsi un rīsi ar piešprici, kautkāda pūkaina balta domājams gaļa, arī kaut kas aknām līdzīgs un asa zupiņa. Viss labi. Daži sūdzas ka istabā nav logu , citiem atkal logs ir, bet vērsts uz šaktu. Tiek izdalīti ceļojuma krekli.
Diena veltīta Makassaras izpētei. Bet vispirms bizness. Auto īres kārtošana un naudas maiņa. Bet kā lai tur nokļūst. Sarunas ar viesnīcas kalpotājiem ilgst ilgi. Beidzot mums tiek piešķirts busiņš ar šoferi un gidi. Mums likās, ka auto izīrēšana paņems ilgāko laiku, bet nekā. Tiekam galā neticami ātri. Tagad naudas maiņa. Apstaigājam vairākas bankas un izšķiramies par to, kurā bijām sākumā. Process aizņem laiku. Saprotam ka šajā valstī nekas ātri nenotiek. Kurss tāds, ka par 10 000 rūpijiem jāmaksā 66 centi. Un tā- urrā, mēs kļūstam par vairāku miljonu īpašniekiem. Esam miljonāri, nav problēmu.
Nu uz pilsētu. Dodamies uz ostu, kur jābūt vecajiem koka kuģiem. Bet nekā, viņu tur nav, vai arī mūsu gide tos neprata atrast. Toties atrodam zivju restorānu. Ieeja nevieš uzticību, bet te par ārējo izskatu pagaidām neuztraucas. Pie ieejas vairākas kastes ar dažādām zivīm. Izvēlamies to ko Eiropā sauc par Dorada un vēl vienu, tādu resnāku. Zivis te 3, 5- 4, 2 Eiro par zivi. Iedomājos cik tas Eiropā maksātu, brr. Un tad mums sāk nest visādas uzkodas, asie gurķīši u.t.t. Vēl restorāna bonuss, te spēlē dzīvā mūziks. Cilvēki priecīgi, fotografē, arī paši labprāt uzdzied. Arī mūsu bāleliņi uzrāva ” ja es būtu to zinājis, ka tik labi šai vietā…”. Atsaucība bija vidēja, indonēziešiem vēl vajag augt, lai mūs saprastu.
Un tad uz pilsētas apskati. Dodamies uz Holandiešu fortu [Fort Rotterdam]. Daudz vietējo jauniešu te tusējas. Daudzi grib ar mums nofotografēties. Satiekam interesantu vīru, kurš māca jaunajiem jūrniekiem angļu valodu. Solās mums parādīt koka kuģus. Tad aizsoļojam līdz jūras krastam. Nekāds efektīvs saulriets nesanāk, jo ir mākoņi. Tieši mākoņi dod skaistu fonu. Atliek kādus 2 km nosoļot un esam viesnīcā. Vēl tikai viena procedūra, naudas sadale. Daudz banknošu, daudz joku un katram miljonāra statuss. Var mierīgi gulēt. Vienīgi traucē domas, kā to bagātību saglabāt.