Pēdējā diena

19. marts

Lidmašīnā gulēt nav dikti ērti, bet vajag. Kaut kā izdodas miegam atvēlēt apmēram 5 stundas, tomēr, kad līdz lidojuma mērķim atliek 4 stundas, aizmigt vairs nekādi neizdodas un ir jāskatās filmas. Pēc kāda laika salonā ieslēdzas gaisma. Tā ir zīme, ka drīz gaidāmas arī brokastis. Stambulā piezemējamies 5:50 no rīta. Kādu brīdi nākas pavadīt drošības kontrolē, kur Vitoldam nākas šķirties no salokāmā kabatas naža, kas bijis atstāts rokas bagāžā. Mums atliek nepilnas 3 stundas līdz nākamajam lidojumam, ko katrs pavada, izklaidējoties lidostas izlidošanas zonā. Cik nu tur iespējams “izklaidēties”. Iekāpšana lidmašīnā tiek izziņota jau stundu pirms izlidošanas. Tiekamies pie izejas, kur ārpusē mūs sasēdina autobusā un aizvizina līdz lidmašīnai. Ir vēsi. Manas drēbes ceļo bagāžas koferī, tāpēc joprojām iztieku ar t-kreklu, šortiem un sandalēm.

Ap 11 jau esam Ķelnes lidostā. Beidzot ieraugām arī savu bagāžu. Nevienam nekas nav pazudis. Tagad var arī uzvilkt Eiropas klimatam piemērotākus apģērba gabalus. Lai atbrīvotos no bagāžas koferiem, dodamies uz Ryanair check-in galdu. Milzu rinda, bet neviena, kas to apkalpotu. Pēc kāda brīža rinda tomēr sāk virzīties uz priekšu. Mēs tikmēr menedžējam koferu svaru, lai tas atbilstu pieļaujamiem ierobežojumiem. Izdodas. Nododu savu koferi un tad skrienu pie blakus galdiņa, jo visu lidotāju iekāpšanas kartes ir manā telefonā. Tomēr tā nav problēma un viss tiek ātri nokārtots. Kāds ir atradis piemērotu vietu, kur pavadīt laiku un ap pulksten 13 mēs pārceļamies uz blakus termināļa ēkā esošo kafejnīcu S-bahn.

Pēc kāda laika saņemu SMS no Agneses (viņa uz Vāciju devās atsevišķi, ar citu reisu): “Kur esat?” Atbildu tikpat “loģiski”: “Blakus terminālī, notiek ēšana”. Neskatoties uz to, viņa mūs atrod. Kafejnīcā pavadām vēl kādu stundu un tad dodamies nodot Agneses bagāžu un uz kārtējo drošības kontroli pirms pēdējā šodienas lidojuma. Vācieši ir varen cītīgi un izkrata pamatīgi. Viņus interesē gan maisiņi ar pārtiku, gan kastītes ar loriņiem (lādētāji, baterijas, skrūvgrieži utt.) Pēc savstarpējām konsultācijām ar kolēģiem man visu atdod un ļauj ņemt līdzi. Danke schoen! Raksturīgi, ka Ryanair pasažieri jau sastājjušies garumgarā rindā uz iekāpšanu vēl krietnu laiku pirms tās uzsākšanas. Mums nav vēlmes stāvēt, tāpēc nogaidām, līdz lielākā daļa ir jau lidmašīnā. Tam ir savi mīnusi – nav vairs īsti vietas rokas bagāžai. Sastumju to zem krēsla, jo pāris lidojuma stundas var kaut kā paciest šīs neērtības. Par spīti saspringtajai pozai izdodas nedaudz pagulēt.

Kad mostos, esam jau ielidojuši Latvijā. Pulksten 19:50 lidmašīna nosēžas lidostā “Rīga”. Zemi vietām klāj sniegs. Tas ir mazliet savādi pēc 3 karstumā pavadītām nedēļām. Autobuss mūs aizvizina līdz ieejai, tur sagaidām savu bagāžu (cik jauki, ka visiem viss ir) un, ejot uzgaidāmajā zālē, satiekam pirmos sagaidītājus. Vēl beidzamā kopbilde un pa grupiņām izklīstam pa mājām.

Ceļojums ir beidzies. Lai dzīvo ceļojums!

Atvadu, tikšanās, zaļās zāles un sarkanā alus diena

28. februāris.

Rīgas lidostā pirmie ierodas Ināra, Vitolds un Imants. Tad jau drīz arī Rūdolfs, Dace, Andra, Ilgonis un Gunita. Imantam Agnese ir uzticējusi grupas vadītāja pienākumus līdz Džakartai. Rīgā viņa pārziņā ir 8 ceļotāji. Vēl divi pievienosies pa ceļam. Galvenās rūpes ir sadalīt bagāžu tā, lai nevienam nebūtu vairāk kā 15,9 kg. Mūs izglābj Rūdolfs, kuram ir pustukša mugursoma. Visi ir nedaudz satraukti par Andras vārda dienas kūkām – kurš tās ēdīs. Par laimi tās ēdam mēs paši nevis muitas darbinieki.
Paceļamies virs saules apspīdētiem mākoņiem un pēc trim stundām nolaižamies Bergamo lidostā pie lietainās Milānas. Ar autobusu dodamies uz Milānas centru. Pa ceļam daži no mums ļoti priecājas par zaļo zāli gar autostrādes malām. Milānas centrā mums jāpārsēžas uz citu autobusu, lai nokļūtu Malpensas lidostā. Desmit minūšu laikā, kamēr sasniedzam pieturu, mums 20 reizes piedāvā nopirkt lietussargus. Milānā mums ir pievienojies Kārlis. Lidostā Ilgoņa priekšlikums par alus dzeršanu tiek atbalstīts simtprocentīgi. Testētās itāļu alus šķirnes ir Peroni Forte 8% (par detaļām jautāt Imantam) un Peroni Rosso, kurš ir brīnišķīgā sārtā krāsā un arīdzan smeķīgs. Turku lidmašīnā mūs labi baro un dzirdina, tā kā labi vien ir , ka esam mazliet iesildījušies. Lidojums paiet nemanot un ap pusnakti jau esam Stambulā, kur mums pievienojas Normunds.
Pirmā diena beigusies. Redzēsim, ko mums atnesīs nākamā!